Smaržu pudele, trauks, kas izgatavots, lai noturētu smaržas. Agrākais piemērs ir ēģiptietis un datēts ar aptuveni 1000. gadu pirms mūsu ēras.Ēģiptieši bagātīgi izmantoja smaržas, īpaši reliģiskos rituālos;kā rezultātā, kad viņi izgudroja stiklu, to galvenokārt izmantoja smaržu traukiem.Smaržu mode izplatījās Grieķijā, kur konteineri, visbiežāk terakota vai stikls, tika izgatavoti dažādās formās, piemēram, smilšu pēdās, putniem, dzīvniekiem un cilvēka galvām.Romieši, kas uzskatīja, ka smaržas ir afrodiziaki, izmantoja ne tikai veidotas stikla pudeles, bet arī pūstu stiklu pēc tam, kad 1. gadsimta beigās pirms mūsu ēras Sīrijas stikla ražotāji to atklāja.Smaržu mode nedaudz mazinājās līdz ar kristietības iestāšanos, kas sakrita ar stikla ražošanas pasliktināšanos.
Līdz 12. gadsimtam francūzis Filips Augusts bija pieņēmis statūtus, veidojot pirmo parfimēru ģildi, un līdz 13. gadsimtam Venēcijas stikla ražošana bija nostiprinājusies.16., 17. un īpaši 18. gadsimtā smaržu pudelītes ieguva daudzveidīgas un sarežģītas formas: tās tika izgatavotas no zelta, sudraba, vara, stikla, porcelāna, emaljas vai jebkura šo materiālu kombinācijas;18. gadsimtā smaržu pudelītes veidoja kaķu, putnu, klaunu un tamlīdzīgu formu;un daudzveidīgais apgleznoto emaljas pudeļu temats ietvēra pastorālās ainas, chinoiseries augļus un ziedus.
Līdz 19. gadsimtam modē ienāca klasiskie dizaini, piemēram, angļu keramikas izstrādājumu izgatavotāja Džosija Vedgvuda radītie;bet amatniecība, kas saistīta ar smaržu pudelēm, bija pasliktinājusies.Tomēr 20. gadsimta 20. gados Renē Laliks, vadošais franču juvelieris, atdzīvināja interesi par pudelēm, ražojot veidotus stikla paraugus, kam raksturīgas apledojušas virsmas un izsmalcināti reljefa raksti.
Izlikšanas laiks: 12. jūnijs 2023